Gandrīz 50% no visiem insulta gadījumiem Latvijā ir kardioemboliskie insulti, kurus lielākoties izraisījusi savlaicīgi neatpazīta un neārstēta mirdzaritmija. Lai informētu cilvēkus par problēmu un aicinātu pārbaudīt sirdi savlaicīgi, pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrību uzsāk kampaņu “Atpazīsti mirdzaritimiju – izvairies no insulta!” un vēlas pievērst iedzīvotāju uzmanību mirdzaritmijai, tās atpazīšanai un ārstēšanas iespējām.
Saskaņā ar mirdzaritmijas izplatības datiem pasaulē, šī slimība skar vidēji 2% no populācijas, kas nozīmē, ka Latvijā varētu būt aptuveni 40 000 mirdzaritmijas pacientu, no kuriem lielākā daļa nav diagnosticēta un nesaņem atbilstošu ārstēšanu. Pasaules statistika liecina, ka ārstēšanos saņem tikai trešā daļa no pacientiem.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents doc. Kārlis Trušinskis: “Pēdējos gados ir daudz izdarīts, lai uzlabotu ārstēšanās kvalitāti un pieejamību mirdzaritmijas pacientiem. Liels izrāviens pēdējā gada laikā saistāms ar modernu asins šķīdinošu medikamentu iekļaušanu kompensācijas sarakstā. Uzsāktais darbs jāturpina. Jāuzlabo slimības diagnostika, jo atklājot šo aritmiju un savlaicīgi uzsākot ārstēšanu, iespējams pacientus pasargāt no invalidizējošām sekām, respektīvi, galvas smadzeņu insulta. Pirmie soļi ir sperti, bet jau tagad ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē būs nepieciešams uzlabot invazīvu aritmijas ārstēšanas metožu pieejamību Latvijā un paplašināt pacientu loku, kuriem valsts kompensē mūsdienīgus un efektīvus medikamentu. Tikpat svarīgi ir veicināt pacientu izpratni par slimību, mudināt atpazīt simptomus un nepieciešamības gadījumā arī ārstēties. Katram ir jāuzņemas atbildība pašam par savu veselību. Ir daudz darāmā gan mums – ārstiem, gan pacientiem un arī lēmumu pieņēmējiem, kas turpmākos četrus gadus atbildēs par veselības politiku Latvijā.”
Kā liecina jaunākie P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas Insulta reģistra dati par 2016. un 2017. gadu, gandrīz 50% no visiem insulta gadījumiem Latvijā ir kardioemboliskie insulti, kurus lielākoties izraisījusi savlaicīgi neatpazīta un neārstēta mirdzaritmija. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs prof. Andrejs Millers: “Insulta reģistra dati apliecina, ka teju puse no mirdzaritmijas pacientiem nav lietojuši medikamentus, kas novērš trombu veidošanos un līdz ar to arī insultu. Pasaulē šis skaitlis ir gandrīz uz pusi mazāks, proti, aptuveni 25-30% no visiem insulta pacientiem ir bijis kardioembolisks insults. Tas nozīmē, ka Latvijā saslimšana ar mirdzaritmija ir krietni izplatītāka, un mums tai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Savlaicīga medikamentu, tai skaitā, antikoagulantu lietošana kardiologu, ģimenes ārstu uzraudzībā var ievērojami samazināt insulta pacientu skaitu Latvijā.”
“Ir būtiski rūpēties par savu veselību regulāri, atklāt riskus laicīgi un novērst tādas slimības kā mirdzaritmiju, kas neārstēta var novest pie insulta. Mūsdienās tehnoloģiju un medikamentu attīstība ļauj efektīvi reaģēt, ārstēt un glābt dzīvības!,” uzsver Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof. Andrejs Ērglis.
Kampaņas ietvaros 29. novembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 iedzīvotāji būs aicināti apmeklēt pasākumus Stradiņa slimnīcā, savukārt 6. decembrī izglītojošs pasākums notiks Jelgavā un 19. decembrī Valmierā.
Pasākumos “Sirds ritma komanda” veiks bezmaksas mirdzaritmijas skrīningu, pārbaudot pulsu, nosakot iespējamos ritma traucējumus, kā arī konsultējot iedzīvotājus par mirdzaritmiju, kā pārbaudīt pulsu mājas apstākļos un kā sevi pasargāt no insulta. Pasākumos tiks dalīti informatīvie ceļveži pacientiem.
Informācijai par mirdzaritmiju:
Mirdzaritmija ir izplatīts sirds ritma traucējums – viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem, kad sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā sirdī asinis lēnāk nokļūst no priekškambariem kambaros, un tas var veicināt trombu veidošanos. Savukārt šie trombi var izkļūt arā no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinsapgādi smadzenēs, izraisot insultu. Mirdzaritmija, kas netiek ārstēta vai tiek nepietiekami ārstēta, palielina insulta risku līdz 5 reizēm!